Nosaki ķīmiskā elementa Si neitronu skaitu, ja tā atommasa ir 28 Izmanto ķīmisko elementu periodisko tabulu Atbildi raksti skaitliskā veidā

3. 2. Atoma kodola sastāvs

Atoma kodolu raksturo divi lielumi – relatīvā atommasa (Ar) un kodola lādiņš (Z).  Atommasu nosaka kodolā esošo protonu un neitronu kopējais skaits.

A = N + Z

N - neitronu skaitu kodolā,

Z – kodola lādiņš.

Kodola lādiņš atbilst protonu skaitam kodolā un tas nosaka elementa atomnumuru.

1. att.

Atoma kodolā ir koncentrēta praktiski visa atoma masa, tāpēc neitronu skaitu kodolā (N) aprēķina, no atommasas atņemot atomnumuru:

N = A – Z

Atomnumurs ir vienāds arī ar elektronu skaitu atomā, jo atoms ir elektroneitrāla sistēma.

Norādot atommasu un atomnumuru, atomu pieņemts apzīmēt šādi:

Šajā Al atomā ir šādas elementārdaļiņas:

13 protoni13 elektroni14 neitroni

Atomus, kuriem ir vienāds kodola lādiņš (atomnumurs) sauc par ķīmisko elementu.  Viena ķīmiskā elementa atomiem var būt atšķirīgs neitronu skaits un līdz ar to atšķirīga atommasa – šādus atomus sauc par izotopiem.  Piemēram, silīcijs dabā sastopams trīs dažādu izotopu veidā:

2. att.

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā katram elementam ir uzrādīta elementa izotopu vidējā atommasa, ko iegūst izmantojot formulu Ar vid.  = A1w1 + A2w2 +A3w3 :

Ar vid.  (Si)= 28·0,9298 + 29·0,0467 + 30·0,0305 = 26,0344 + 1,3543 + 0,915 = 28,304

3. 2. Atoma kodola sastāvs

Atoma kodolu raksturo divi lielumi – relatīvā atommasa (Ar) un kodola lādiņš (Z).  Atommasu nosaka kodolā esošo protonu un neitronu kopējais skaits.

A = N + Z

N - neitronu skaitu kodolā,

Z – kodola lādiņš.

Kodola lādiņš atbilst protonu skaitam kodolā un tas nosaka elementa atomnumuru.

1. att.

Atoma kodolā ir koncentrēta praktiski visa atoma masa, tāpēc neitronu skaitu kodolā (N) aprēķina, no atommasas atņemot atomnumuru:

N = A – Z

Atomnumurs ir vienāds arī ar elektronu skaitu atomā, jo atoms ir elektroneitrāla sistēma.

Norādot atommasu un atomnumuru, atomu pieņemts apzīmēt šādi:

Šajā Al atomā ir šādas elementārdaļiņas:

13 protoni13 elektroni14 neitroni

Atomus, kuriem ir vienāds kodola lādiņš (atomnumurs) sauc par ķīmisko elementu.  Viena ķīmiskā elementa atomiem var būt atšķirīgs neitronu skaits un līdz ar to atšķirīga atommasa – šādus atomus sauc par izotopiem.  Piemēram, silīcijs dabā sastopams trīs dažādu izotopu veidā:

2. att.

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā katram elementam ir uzrādīta elementa izotopu vidējā atommasa, ko iegūst izmantojot formulu Ar vid.  = A1w1 + A2w2 +A3w3 :

Ar vid.  (Si)= 28·0,9298 + 29·0,0467 + 30·0,0305 = 26,0344 + 1,3543 + 0,915 = 28,304

3. 2. Atoma kodola sastāvs

Atoma kodolu raksturo divi lielumi – relatīvā atommasa (Ar) un kodola lādiņš (Z).  Atommasu nosaka kodolā esošo protonu un neitronu kopējais skaits.

A = N + Z

N - neitronu skaitu kodolā,

Z – kodola lādiņš.

Kodola lādiņš atbilst protonu skaitam kodolā un tas nosaka elementa atomnumuru.

1. att.

Atoma kodolā ir koncentrēta praktiski visa atoma masa, tāpēc neitronu skaitu kodolā (N) aprēķina, no atommasas atņemot atomnumuru:

N = A – Z

Atomnumurs ir vienāds arī ar elektronu skaitu atomā, jo atoms ir elektroneitrāla sistēma.

Norādot atommasu un atomnumuru, atomu pieņemts apzīmēt šādi:

Šajā Al atomā ir šādas elementārdaļiņas:

13 protoni13 elektroni14 neitroni

Atomus, kuriem ir vienāds kodola lādiņš (atomnumurs) sauc par ķīmisko elementu.  Viena ķīmiskā elementa atomiem var būt atšķirīgs neitronu skaits un līdz ar to atšķirīga atommasa – šādus atomus sauc par izotopiem.  Piemēram, silīcijs dabā sastopams trīs dažādu izotopu veidā:

2. att.

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā katram elementam ir uzrādīta elementa izotopu vidējā atommasa, ko iegūst izmantojot formulu Ar vid.  = A1w1 + A2w2 +A3w3 :

Ar vid.  (Si)= 28·0,9298 + 29·0,0467 + 30·0,0305 = 26,0344 + 1,3543 + 0,915 = 28,304